Ziema.
Es sēdēju uz mazā soliņa pie mājas un domāju. Aukstais vējš dūrās man sejā, līdz ar sniegpārslu virpuli, bet tas mani nemaz netraucēja. Mūzikas atskaņotāja austiņās klusi skanēja Remy Zero - Fair. Domas traucās pa manu galvu, tikpat ātri cik vējš un es pati īsti nesapratu par, ko domāju. Uz kāda cita soliņa sēdēja kāds pāris un puisis bija uzlicis roku meitenei uz pleca. Meitenei rokās bija rožu pušķis un viņas lūpas rotāja smaids. Viņi abi izskatījās ļoti laimīgi un manā sirdī iedūrās maza adatiņa. Skaudība. Es arī vēlējos, lai man ir kāds, kas mani mīl un domā par mani. Es novērsu savu skatienu no pāra un sāku tukši lūkoties un bērzu man priekšā. Uzpūta auksts vējš un es nodrebinājos. Divas mazas meitenes čalodamas aizskrēja uz veikala pusi un viņām sekoja īgna večiņa. Uz soliņa man blakus uzleca ruds kaķis un mīlīgi ieņaudējās. Es kaķi mēģināju paglaudīt, bet tas aizleca prom.
-Donna?- Kāda pazīstama un mīļa balss pamodināja mani no sapņa. Uz mani lūkojās viņš ar savām debeszilajām acīm. Viņa daiļo seju rotāja draudzīgs smaids. Viņa melnie mati bija izspūruši uz visām debespusēm un tas izskatījās ļoti jauki. Viņš sēdēja uz gultas malas un viņam rokās bija paplāte ar ēdienu. Tur sēdēja mans Pariks. Mans mīļais Patriks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru